LU konference
2025. gada 13. maijā plkst. 14.30 Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā, Jelgavas ielā 1, 107. aud. norisināsies Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē.
Maija Štokmane aizstāvēs promocijas darbu “EPIGEISKO UN ZĀLAUGU STĀVA ZIRNEKĻU (ARACHNIDA: ARANEAE) DAUDZVEIDĪBA UN TO IETEKMĒJOŠIE EKOLOĢISKIE FAKTORI LATVIJAS PIEJŪRAS ZEMIENES KAĻĶAINAJOS ZĀĻU PURVOS” zinātnes doktora grāda (Ph.D) iegūšanai dabaszinātnēs.
Recenzenti:
PhD biol., assoc. prof. Marzena Stańska (Sedlces Universitāte, Polija)
Dr.biol., assoc. prof. Indriķis Krams (LU)
Dr.biol. Maksims Balailaikins (DU)
Anotācija:
Kaļķainie zāļu purvi tiek uzskatīti par vienu no visapdraudētākajām ekosistēmām Eiropā. Tajā pašā laikā tie ir arī viens no visdaudzveidīgākajiem biotopiem, jo tajos ir atrodams neticami bagāts un daudzveidīgs augu un dzīvnieku sugu klāsts. Tomēr, neskatoties uz šo biotopa daudzveidību, kaļķainie zāļu purvi joprojām ir ļoti vāji izpētīti, īpaši runājot par purva bezmugurkaulniekiem, tostarp zirnekļiem. Ņemot vērā, ka zirnekļi ir labi bioindikatori, ir noderīgi pētīt to ekoloģiju retos un apdraudētos biotopos.
Pētījuma mērķis bija izpētīt zirnekļu faunu un ekoloģiju, tai skaitā zirnekļu sugu sastāvu, daudzveidību, telpisko izplatību un faktorus, kas ietekmē zirnekļus Latvijas kaļķainajos zāļu purvos. Pētījums veikts 2010., 2011. un 2012. gada vasaras mēnešos astoņos dažādos Latvijas kaļķainajos zāļu purvos. Zirnekļu ievākšana tika veikta, izmantojot augsnes lamatas un/vai entomoloģisko tīkliņu.
Analizētajā materiālā bija 8967 pieauguši zirnekļu indivīdi, kas pārstāvēja 20 dzimtas un 149 sugas. Pētījuma rezultāti liecināja, ka zirnekļu sugām un dzimtām ir tendence stratificēties pa biotopa vertikālo dimensiju – zirnekļu sugu sastāvs piezemes stāvā ļoti atšķīrās no sugu sastāva zālaugu stāvā. Pretēji tam, zirnekļu funkcionālo grupu struktūra starp piezemes stāvu un zālaugu stāvu bija līdzīga – katrā no pētītajiem veģetācijas slāņiem bija sastopamas līdzīgas funkcionālās grupas diezgan līdzīgās proporcijās. Rezultāti rādīja arī, ka lielākā daļa indivīdiem bagātīgo zirnekļu sugu, kas apdzīvo kaļķainos zāļu purvus, ir higrofilas un/vai fotofilas. Turklāt rezultāti parādīja, ka zirnekļu sugu sastāvs ievērojami atšķiras starp dažādiem purviem, kā arī dažādām purva daļām, kas lielā mērā izskaidrojams ar biotopa strukturālajām īpašībām – daudzveidīgāka veģetācija kopumā satur lielāku zirnekļu sugu skaitu.
Pētījumā autore arī demonstrē jaunu un multidisciplinātu pieeju zirnekļu izplatības kartēšanai purvu biotopos, izmantojot tālizpētes, ĢIS un mašīnmācīšanās metodes. Rezultāti ir daudzsološi, parādot, ka ir iespējams klasificēt zirnekļu biotopus (t.i., veģetācijas tipus), izmantojot ļoti augstas telpiskās izšķirtspējas aerofotogrāfiju un mašīnmācīšanās algoritmu Random Forest. Kopumā šai jaunajai pieejai ir potenciāls transformēt dabas aizsardzību Latvijā, jo to varētu izmantot apdraudēto zirnekļu un citu posmkāju sugu izplatības monitorēšanā.
