Mēs daudz runājam par rindām, naudas trūkumu un veselības aprūpes pakalpojumiem, kurus cilvēks nevar saņemt tad, kad tie ir nepieciešami. Vēl tikai pirms dažām dienām teju katrs sevi cienošs politiķis norādīja uz šīm problēmām un, pats galvenais, solīja tās risināt. Daudz grūtāk bija sadzirdēt atbildi uz diviem vienkāršiem jautājumiem - kā tieši mēs to izdarīsim un kādu rezultātu sagaidām? Latvijas veselības aprūpei patiešām vajag vairāk naudas. Par to nav lielu šaubu. Pie speciālista nereti jāgaida mēnešiem, valsts apmaksāto pakalpojumu kvotas beidzas, bet par daļu izmeklējumu cilvēkiem nākas maksāt pašiem. Daudziem pacientiem tā nav teorētiska diskusija par veselības politiku - tā ir ikdienas pieredze. Taču līdzās šai labi zināmajai problēmai ir vēl kāda - daudz neērtāka.
Ir veselības aprūpes pakalpojumi, par kuriem valsts jau maksā, bet mēs tos neizmantojam.
Nav jāgaida, līdz kaut kas sāk sāpēt. Nav vispirms jāsaņem diagnoze. Nav jāmaksā no sava maka. Ir tikai jāizmanto iespēja. Viens no spilgtākajiem piemēriem ir vēža skrīnings. Latvijā tiek īstenotas trīs valsts organizētas vēža skrīninga programmas - dzemdes kakla, krūts un kolorektālā jeb zarnu vēža skrīnings. Dzemdes kakla un krūts vēža skrīningam uzaicinājumus centralizēti nosūta Nacionālais veselības dienests, savukārt kolorektālā vēža skrīningu organizē ar ģimenes ārstu un laboratoriju iesaisti. Papildus noteiktas vecuma grupas vīriešiem valsts apmaksā arī prostatas vēža profilaktisko pārbaudi, nosakot PSA līmeni asinīs. Tātad iespēja ir.
Bet vai mēs to izmantojam? Skaitļi liecina, ka ne pietiekami.
Latvijā iedzīvotāju līdzdalība vēža skrīningā joprojām nesasniedz rekomendētos mērķus. Īpaši uzskatāma ir plaisa starp iespējas nodrošināšanu un tās faktisku izmantošanu. Dzemdes kakla un krūts vēža skrīninga uzaicinājumi tiek nosūtīti vairāk nekā 95% mērķa grupas sieviešu, taču līdz pārbaudei nonāk tikai nedaudz vairāk nekā puse. Te arī sākas jautājums, par kuru veselības politikā runājam daudz mazāk: kas notiek ceļā no uzaicinājuma līdz ārsta kabinetam? Vēl spilgtāk šo problēmu parāda zarnu vēža skrīnings. SPKC norāda, ka Eiropas Komisijas rekomendētais minimālais kolorektālā vēža skrīninga aptveres līmenis ir 45%, bet optimālais - 65-70%. Latvijā 2025. gadā skrīningu veica tikai 29,5% mērķa grupas iedzīvotāju. Citiem vārdiem - vairāk nekā septiņi no desmit cilvēkiem šo iespēju neizmantoja. Un te būtu pārāk vienkārši pateikt: cilvēki paši ir vainīgi, jo nerūpējas par savu veselību. Vai tiešām? Varbūt cilvēks nav pietiekami informēts. Varbūt uzaicinājums palicis nepamanīts. Varbūt viņš nesaprot, kāpēc izmeklējums nepieciešams laikā, kad nekas nesāp. Varbūt nav skaidrs, kur doties un kas jādara tālāk. Varbūt pietrūkst viena atgādinājuma, viena sarunas ar ģimenes ārstu vai viena vienkārša un saprotama skaidrojuma. Tāpēc jautājums vairs nav tikai par to, vai valsts skrīningu apmaksā. Jautājums ir - vai mēs esam izveidojuši sistēmu, kas cilvēku ne tikai uzaicina, bet arī palīdz viņam līdz šai pārbaudei nonākt?
Vīrieši skrīningu atliek biežāk
Jaunākie SPKC dati rāda, ka zarnu vēža skrīninga aptvere Latvijā pakāpeniski pieaug, tomēr visās vecuma grupās sievietes skrīningu izmanto biežāk nekā vīrieši. 2025. gadā 65–69 gadus vecu sieviešu vidū aptvere sasniedza 33,6%, bet vīriešu - 30,0%. Vecuma grupā no 50 līdz 54 gadiem atšķirība ir vēl lielāka - attiecīgi 29,2% un 24,5%. Tomēr progress ir redzams. Piemēram, 50–54 gadus vecu vīriešu vidū skrīninga aptvere kopš 2021. gada pieaugusi no 13,6% līdz 24,5%. Tas parāda ko būtisku - cilvēku paradumus var mainīt. Vienlaikus pat labākie Latvijas rādītāji joprojām nesasniedz Eiropas Komisijas rekomendēto minimālo 45% aptveres līmeni. Tādēļ jautājums vairs nav tikai par cilvēku individuālo izvēli. Tas ir arī veselības politikas jautājums: kā organizēt skrīningu tā, lai cilvēkam būtu pēc iespējas vieglāk tajā piedalīties?
Vai citās valstīs ir līdzīgas problēmas?
Te noderīgs ir Somijas piemērs - nevis tādēļ, lai secinātu, ka somi vairāk rūpējas par savu veselību, bet lai paskatītos, cik lielā mērā cilvēka izvēli ietekmē pati sistēma.
2024. gadā Somijas zarnu vēža skrīninga programmā tika iekļauti 421 365 cilvēki, un uzaicinājumu saņēma 99,7% no viņiem. Taču būtiska ir kāda detaļa - kopā ar uzaicinājumu cilvēks mājās saņēma arī FIT testa komplektu. Nebija vispirms jāzvana ārstam, jāpierakstās vizītei vai jādodas uz praksi pēc testa.
Rezultāts - testu veica 309 871 cilvēks jeb 73,5% uzaicināto. Protams, Latvijas un Somijas rādītājus nevar salīdzināt viens pret vienu. Atšķiras mērķa vecuma grupas un skrīninga organizācija. Tomēr Somijas pieredze ļauj uzdot Latvijas veselības politikai svarīgu jautājumu: vai cilvēks skrīningu neveic tādēļ, ka viņam nerūp sava veselība, vai arī tādēļ, ka sistēma no viņa prasa pārāk daudz papildu soļu? Kad 14 tūkstošiem cilvēku tests pasaka: jāpārbauda tālāk Somijas dati parāda arī to, kāpēc skrīningam vispār ir nozīme. No gandrīz 310 tūkstošiem cilvēku, kuri 2024. gadā veica testu, 14 083 jeb 4,5% rezultāts bija pozitīvs, un 10 244 cilvēki nonāca līdz kolonoskopijai. Šajā brīdī statistika pārstāj būt tikai procenti. Tie ir vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku, kuri, iespējams, jutās veseli, taču skrīnings parādīja - nepieciešama tālāka izmeklēšana. Turpmākajā diagnostikā tika konstatēti gan polipi un adenomas, gan vēža gadījumi. Tieši tāda ir skrīninga jēga - meklēt slimību nevis tad, kad cilvēks jau jūtas slims, bet laikā, kad viņš vēl jūtas vesels. Arī Somijas pieredze rāda, ka pat labi organizēta sistēma nesasniedz visus. 2024. gadā skrīningā piedalījās 69,2% vīriešu, un līdzdalība bija zemāka arī cilvēkiem, kuru dzimtā valoda nebija somu vai zviedru. Tātad nepietiek tikai piedāvāt valsts apmaksātu pakalpojumu. Ir jāsaprot, kuri cilvēki to neizmanto un kāpēc.
Ar uzaicinājumu vien nepietiek
Tieši tādu jautājumu uzdosim arī Latvijas Universitātes pētījumā - ne tikai “Vai jūs piedalāties vēža skrīningā?”, bet daudz svarīgāko: “Kas jūs attur?”
Vai tās ir bailes no rezultāta? Laika trūkums? Informācijas trūkums? Grūtības nokļūt līdz izmeklējumam? Neuzticēšanās? Vai varbūt pavisam cilvēcīga doma - “ja nekas nesāp, kāpēc man pārbaudīties?” Atbildes uz šiem jautājumiem nevar atrast tikai statistikas tabulās. Tās jāvaicā pašiem cilvēkiem. Tāpēc 10. oktobrī no pulksten 10.10 līdz 13.00 Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studenti - topošie ārsti - dosies ārpus universitātes auditorijām un ārstniecības iestādēm.
Sabiedrības veselības akcijā “Latvija, atver vēstuli!” jūs uzrunāsim: Rīgā - tirdzniecības centros SĀGA, AKROPOLE Rīga, AKROPOLE Alfa, Spice, Origo un Domina Shopping; Daugavpilī - DITTON; Jelgavā - VIVO; Jēkabpilī - Sēlija; Jūrmalā - Korso; Ogrē - DAUGA; Valmierā - VALLETA; Ventspilī - Tobago. Liepājā studentus varēs sastapt TC Ostmalā, savukārt Rēzeknē - Rēzeknes slimnīcā. Nevis tāpēc, lai cilvēkiem vēlreiz pateiktu, ka par veselību ir jārūpējas. To mēs visi zinām. Mēs gribam saprast, kāpēc starp zināšanu un rīcību joprojām paliek tik liels attālums. Varbūt viena saruna liks kādam atcerēties uzaicinājumu, kas palicis neatvērts. Kādam - pajautāt ģimenes ārstam par zarnu vai prostatas vēža skrīningu. Vēl kādam - beidzot pieteikties izmeklējumam, kuru viņš atliek jau mēnešiem. Varbūt mēs paši uzzināsim kaut ko vēl svarīgāku - kas veselības aprūpes sistēmai jāmaina, lai cilvēkam pareizo izvēli būtu vieglāk izdarīt.
Latvija, atver vēstuli! Izlasi uzaicinājumu. Aizej uz pārbaudi.
Avoti:
OECD/European Commission (2024), Health at a Glance: Europe 2024: State of Health in the EU Cycle, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/b3704e14-en.
WHO ( 2023), Can people afford to pay for health care? Evidence on financial protection in 40 countries in Europe. https://www.who.int/europe/publications/i/item/WHO-EURO-2023-8969-48741-72485
Finnish Cancer Registry. (2026). Colorectal cancer screening programme: Annual statistics.https://cancerregistry.fi/statistics/screening-statistics/
Slimību profilakses un kontroles centrs. https://www.spkc.gov.lv/lv/valsts-organizeto-veza-skrininga-programmu-raditaji
Slimību profilakses un kontroles centrs. (2026). Kolorektālā vēža skrīninga rādītāji sadalījumā pēc dzimuma un vecuma grupām (VSKR302) [Datu kopa]. SPKC Veselības statistikas datubāze. Atjaunināts 2026. gada 2. oktobrī
