LU konference
Neārstējamas. Pagājuši vairāk nekā 100 gadu, kopš angļu ķirurgs Džeimss Pārkinsons pirmo reizi aprakstīja slimību ar izteiktiem kustību traucējumiem un vācu psihiatrs Aloizs Alcheimers ziņoja par atmiņas zudumu un agresivitāti kādai sievietei, taču šīs atklājēju vārdā nosauktās slimības joprojām uzskata par neizārstējamām. Tās dēvē par progresējošām neirodeģeneratīvām kaitēm, jo neatgriezeniski bojā iet smadzeņu nervu šūnas. Tas izjauc šūnu mijiedarbību un noved pie smagām sekām — kustību un kognitīvajiem, it īpaši atmiņas, traucējumiem. Līdz pat demencei.
Gan ar Pārkinsona, gan Alcheimera slimību visbiežāk slimo seniori virs 60—65 gadiem.
Kā saka farmakoloģe, LU MF profesore Vija Zaiga Kluša, vēl 90. gados pētīt veco ļaužu slimības zinātnē «nebija modē». Taču pasaulē palielinās iedzīvotāju vidējais dzīves ilgums, piemēram, Eiropas Savienībā piektdaļa iedzīvotāju ir vecāki par 65 gadiem. Likumsakarīgi, ka arvien vairāk cilvēku sirgst ar šīm kaitēm, un tas būtiski mainījis zinātnieku attieksmi. Mentālās veselības problēmas un to risinājumi kļuvuši par neirozinātņu prioritāriem virzieniem.
Arī LU MF zinātnieku Karīnas Narbutes, Vladimira Piļipenko, Jolantas Pupures un Vijas Zaigas Klušas pētījumus par jaunu veidu, kā saglabāt šūnas Pārkinsona slimības gadījumā, Latvijas Zinātņu akadēmija atzinusi par vienu no nozīmīgākajiem pēdējā gada sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Zinātniskais raksts par šiem pētījumiem publicēts prestižā akadēmiskā žurnālā Stem Cells Translation Medicine, un tā galvenā autore Karīna Narbute ir saņēmusi 2020. gada balvu kā jaunā zinātniece.
Narbute kopā ar Piļipenko ir arī pētījusi, kā var apturēt agrīnos Alcheimera slimības patoloģiskos procesus smadzenēs. Vai tas dod mums cerību, ka reiz parkinsonisms un Alcheimera slimība būs ārstējami?
Intervija lasāma žurnālā "IR".
 Medicīnas fakultātes (MF) Farmakoloģijas katedras pētnieki atklājuši pilnīgi jaunus veidus, kas dod cerību nobremzēt šīs slimības jau agrīnā stadijā.){kind=link}