Publicitātes foto. No kreisās Jolanta Upīte un Baiba Jansone.

Pēdējās desmitgadēs gan Eiropā, gan pasaulē strauji pieaug to cilvēku skaits, kuri cieš no Alcheimera slimības izraisītiem simptomiem. Zinātnieku grupas visā pasaulē meklē veidus, kā savlaicīgi diagnosticēt un ārstēt šo slimību. Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes (MF) Farmakoloģijas katedras vadītāja, vadošā pētniece profesore Baiba Jansone, vadošais pētnieks profesors Jensu Pānki (Jens Pahnke) un doktora grāda pretendente, pētniece Jolanta Upīte sadarbībā ar Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) ķīmiķiem pēta Alcheimera patoloģiskos stāvokļus, radot risinājumu jaunu metožu uzlabojumam. Par šo zinātnisko projektu aprunājāmies ar tā vadītāju profesori Baibu Jansoni un pētnieci Jolantu Upīti.

Baiba Jansone: LU Medicīnas fakultātes Farmakoloģijas katedras laboratorija darbojas neirozinātnes jomā. Mēs piedalāmies vairākos nacionālas nozīmes un starptautiskos zinātniskos projektos, kas ir vērsti uz neiroloģisko saslimšanu (piem. Alcheimera slimības) mehānismu izpēti un neirofarmakoloģijas pētījumiem. Ko nevar izpētīt klīnikas apstākļos, to mēs pētām preklīnikā jeb laboratorijas apstākļos.

Labs of Latvia: Pastāstiet par savu Latvijas Zinātnes padomes (LZP) ietvaros veidoto projektu par Alcheimera slimības ārstēšanu.

Baiba Jansone: Alcheimera slimību var raksturot kā lēni progresējošu un sākotnēji simptomātiski nemanāmu. Vērtējot slimnieku skaita kraso pieaugumu pēdējās desmitgadēs, varam to pat nosaukt par globālu epidēmiju. Atšķirībā no kardiovaskulārām saslimšanām, piemēram, insulta un infarkta, kas cilvēku skar pēkšņi, Alcheimera un cukura diabēta slimības sākotnējā periodā attīstītās simptomātiski nemanāmi. Tikai pēc daudziem gadiem, slimībām ilgstoši progresējot, simptomu izpausmes kļūst arvien izteiktākas un pamanāmākas apkārtējiem.

Pilna intervija lasāma Labs of Latvia portālā.

Share