LU konference
Cukura diabētu mēdz arī saukt par mūsdienu mēri. LU Medicīnas fakultātē Jeļizaveta Sokolovska un Valdis Pīrāgs kopā ar kolēģiem un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru pēta pirmā tipa cukura diabētu un ģenētiskos faktors, kas ietekmē šīs slimības norisi.
"Ja ir pacientam diabēts, tad tā ir dzīvesveida maiņa. It īpaši, ja ir pirmā tipa cukura diabēts, kas saistīts ar intensīvu ārstēšanu, ar insulīna injekcijām, un labo cukura līmeni dabūt nav nemaz tik viegli. Diemžēl diabēts nav tikai paaugstināts cukura līmenis. Diabēts ir galvenais akluma un terminālās nieru mazspējas iemesls. Tieši ģenētiskie, iedzimtie faktori ir iemesls, kāpēc vieniem pirmā tipa cukura diabēta pacientiem rodas nopietnas problēmas ar nierēm, bet citiem ne," stāsta LU MF vadošā pētniece Jeļizaveta Sokolovska.
"Tas ir pirmais pētījums pasaulē, kas parāda, kāda ir ģenētisko variāciju nozīme diabētiskās nieru slimības progresēšanā," pauž LU MF profesors Valdis Pīrāgs.
"Mums izdevās atrast, ka viens no vainīgajiem ģenētiskajiem faktoriem ir mutācija ceturtā tipa kologēna sastāvā. Kologēns ir proteīns, kas ir visos, kas uztur olbaltuma struktūras mūsu organismā. Šis kologēns ir arī nierēs," piebilst Sokolovska.
Pilns raidījuma "Rīta Panorāma" sižets skatāms LSM.LV vietnē.
 Medicīnas fakultātes (MF) pētnieki piedalījušies vērienīgā pētījumā kopā ar 17 citu valstu zinātniekiem, noskaidrojot, kāpēc daļai cukura diabētu pacientu strauji progresē nieru saslimšana, bet citiem ne. Nākotnē tas ļaus izglābt tūkstošiem pacientu visā pasaulē.){kind=link}