CONFERENCE
Latvijas Universitātes 103. dzimšanas dienā, 28. septembrī, LU svinīgajā Senāta sēdē tika sveikti emeritus profesori, kuru starpā bija arī LU Ķīmijas fakultātes profesori Andris Actiņš un Ženija Roja.
Profesora Andra Actiņa visa darba dzīve ir bijusi saistīta ar LU ĶF. Profesors ir pabeidzis LU Ķīmijas fakultāti, studējis doktorantūrā, ir ieguvis ķīmijas zinātņu doktora grādu. Darba dzīves karjera ir uzsākta, strādājot LU kā laborantam, inženierim un zin. asistentam un tā ir turpināta ĶF līdz pašreizējam profesora un vadošā pētnieka amatam.
Profesors 20 gadus ir vadījis ĶF FĶK, rūpējies par tās zinātniskā darba attīstību un koordinējis iesaisti studiju darbā.
Profesors allaž ir pratis saskatīt zinātnē aktuālo un nozīmīgo mūsu valstij. Par to liecina viņa pētniecības darba virzieni:
1.Organomālu fizikāli ķīmisko īpašību pētniecība.
2.Farmaceitiski aktīvo vielu polimorfo formu termodinamiskā stabilitāte un fāžu pāreju pētniecība.
3. Vielu, materiālu un izstrādājumu kriminālistiskā ekspertīze.
4. Pieminekļu akmens materiālu korozija un aizsardzība.
5. Ķīmisko strāvas avotu teorētiskie un praktiskie pētījumi.
Zinātniskais darbs ir publicēts 229 zinātniskajos rakstos, 92 konferenču tēzēs, ir saņemti 10 patenti un autorapliecības. Ir aizstāvēti viņa vadībā izstrādātie 7 prom. darbi, ir izveidota farmaceitiski aktīvo cietvielu fizikālās ķīmijas skola. Par sasniegumiem zinātniskajā darbā 2014 g profesors ir saņēmis LU Balvu zinātnē bet 2015.g. Ieguvis LZP Goda doktora zinātnisko grādu ķīmijā.
Prof. A. Actiņš ir aktīvi iesaistījies sabiedriskajā un organizatoriskajā darbā – ir bijis fakultātes Domes priekšsēdētājs, LU senators, vairāku Profesoru padomju loceklis, fakultātes promocijas padomes loceklis.
Profesors A. Actiņs studiju darba pilneidē ir rūpējies ne tikai par klasisko fizikālās kīmijas priekšmetu docēšanas augsto kvalitāti, bet arī par prakses saistību ar studiju procesu, izstrādājot jaunus kursus Rentgenmetodēs ķīmijā, Datu apstrādes metodēs ķīmijā, Tiesu ķīmijā, Zāļu vielu instrumentālajā analīzē.
Prodesors A. Actiņš ir arī spilgta personība. Neskatoties uz to ka fizikālo ķīmiju daudzi mūsu studenti uzskata par vienu no grūtākajiem priekšmetiem, tradicionālajās studentu aptaujās daudzus gadus ir iegūts labākā fakultātes docētāja nosaukums. Tas iespējams, jo profesors apvieno vairākas ļoti vērtīgas īpašības - gan prasīgumu, gan rūpes par studentu un savu darbinieku izaugsmi. Apvienojumā ar lieliskām oratora spējām, tas profesoru padara par harizmātisku personību.
LU ĶF studentu un darbinieku vārdā sveicam mūsu profesoru ar LU emeritus profesora goda nosaukuma piešķiršanu.
LU ĶF asoc. profesore Ženija Roja ir sniegusu nozīmīgu devumu jauno darba aizsardzības speciālistu sagatavošanā Latvijā. Asociētā profesore Ž. Roja ir zinātniskās ergonomikas pamatlicēja Latvijā un viena no šī virziena galvenajām virzītājām.
Asoc. prof. 2001.g. kopā ar domubiedriem LU ir izveidojusi un šobrīd vada MSP “Darba vides aizsardzība un ekspertīze”. Asoc. prof ir piedalījusies arī LU “Ergonomisko pētījumu centra” izveidē, kurā studentiem - topošajiem speciālistiem ir iespēja pētnieciskajā darbā izmantot pētniecības metodes ergonomikā un veiksmīgi izstrādāt bakalaura un maģistra darbus. Pēc Ž. Rojas ierosinājuma LU starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros tiek organizēta atsevišķa sekcija „Ergonomika un darba vide, industriālā inženierija”, kurā jau vairākus gadus savu zinātnisko pētījumu rezultātus prezentē darba aizsardzības, veselības aprūpes, arodveselības un ergonomikas jomas speciālisti, arī topošie un esošie maģistri, kā arī akadēmiskais personāls.
Asoc. profesore Ž. Roja ir vairāk nekā 200 zinātnisko publikāciju, 2 zinātnisko monogrāfiju, daudzu mācību grāmatu autore, kas galvenokārt veltītas ergonomikai un arodveselībai. Veicot akadēmisko darbu ir vadīti 160 maģistra darbi, 20 bakalaura darbi un 2 promocijas darbi. Ž. Roja ir zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģiju vadītāja, locekle un recenzente, kā arī starptautisko konferenču orgkomitejas locekle.
Pētījumu rezultāti, publikācijas un viņas grāmatas veido bāzi ergonomikas pedagoģiskajam un pētnieciskajam darbam Latvijā, kā arī papildina starptautisko pētniecību. Bez tam grāmatas, zinātniskās monogrāfijas un pētījumi noder ikvienas organizācijas vadītājam Latvijā un veicina jauno speciālistu izglītošanu ergonomikā un arodveselībā.
Asociētā profesore Ž. Roja pārstāv Latviju starptautiskā mērogā, piedaloties Starptautiskās ergonomikas asociācijas padomes darbā, Eiropas Ergonomikas biedrību federācijas valdē.
Līdztekus akadēmiskajam darbam LU, Ž. Roja dibināja un ir Latvijas Ergonomikas biedrības prezidente. Biedrība, pateicoties tās zinātniskās institūcijas statusam, tiek pārstāvēta vairākās starptautiskajās organizācijās.
Ž. Roja ir arī Latvijas Arodveselības un arodslimību ārstu asociācijas biedre, Latvijas Ārstu biedrības biedre, Sertifikācijas komisijas locekle Arodveselības un arodslimību ārstu asociācijā, un Latvijas Zinātnes padomes eksperte medicīnā.
2020. gadā Ž. Roja ir saņēmusi valsts augstāko apbalvojumu: Triju Zvaigžņu ordeni par ilggadējo nozīmīgo ieguldījumu un darbu ergonomikas nozares izveidošanā un attīstībā Latvijā.
LU ĶF studentu un darbinieku vārdā sveicam asoc profesori Ženiju Roja ar LU emeritus profesora goda nosaukuma piešķiršanu.
