CONFERENCE
Pirmais jautājums skanēs varbūt naivi – kāpēc šāda komiteja vajadzīga?
Komiteja jau bija – runa ir par to, ka tika pieņemts lēmums Latvijas Universitātē šo ētikas komiteju sistēmu sakārtot. Tas arī saistīts ar to, ka 2021. gada aprīlī Latvijas Universitātes Senāts apstiprināja Pētījumu ētikas rīcībpolitiku. Var teikt, ka arī šāda ētikas rīcībpolitika pastāvēja jau iepriekš, tomēr tā vairāk bija saistīta ar biodrošību. Var arī teikt, ka iepriekš šāda komitejas veidojās ad hoc.
Atceros, kad vēl pagājušajā gadsimta deviņdesmitajos gados no ASV atbrauca profesors Alfrēds Jānis Sīpols un sāka pasniegt Bioloģijas fakultātē, viņš teica, ka Rietumu universitātēs šādas komitejas esot, tāpēc tādas vajadzētu izveidot arī Latvijas Universitātē. Izveidoja, bet... Īsi sakot, jaunais ir sistēmiskums.
Būtībā ētikas komitejas ir jebkuras zinātnes nozares pašregulācija. Pašregulācija nozīmē arī vienošanos par ētikas prasībām, tiesa, dažkārt šīs prasības izriet no ārējo normatīvo aktu prasītā. Nākamais solis ir pārliecināties, ka šīs prasības tiek tiešām ievērotas.
Pētījums medicīnā vai dzīvības zinātnēs, kurās piedalās cilvēks, nozīmē, ka pētījumā tiek izmantoti vai nu cilvēka medicīniskie dati, vai bioloģiskie paraugi (asinis, siekalas). Tātad ir jāpārliecinās, ka cilvēks dalībai pētījumā ir piekritis, ka viņš ir informēts. Viena no komitejas funkcijām ir konsultēt par to, kā šādam, formulēsim tā, piekrišanas dokumentam vispār ir jāizskatās. Tāpat komiteja ir tā, kas apstiprina konkrēto pētnieku izstrādāto piekrišanas veidlapu, ko viņi gatavojas pētījumā izmantot. Ētikas komitejas uzdevums ir risku izvērtēšana un vajadzības gadījumā šo risku mazināšana.
Ko mēs saprotam ar "riskiem"?
Primāri mēs runājam par riskiem pētījuma dalībniekiem. Mazliet vienkāršojot, ņemot bioloģisku paraugu, ir jānorāda risks, ka asins ņemšanas vietā var rasties, teiksim, zilums. Cilvēks tiek informēts par to, ar ko viņam jārēķinās. Tie ir arī apgrūtinājumi – piemēram, cilvēkam ir jāsaprot, ka viņam būs trīs reizes jābrauc uz institūtu. Turklāt visu laiku jāpatur prātā, ka riski nedrīkst pārsniegt ieguvumus. Tāpat bieži mēs runājam par riskiem apkārtējai videi. Piemēram, ja pētījumā iesaistīti ģenētiski modificēti organismi. Galu galā ir riski arī pašiem pētniekiem. Ja paskatāmies zinātnes vēsturē, tad ilgstoši zinātnieki šos riskus paši uzņēmās, un tādi īpaši netika formulēti.
Pilna intervija lasāma LU žurnāla "Alma Mater" 2022. gada ziemas numurā.
 tika izveidota pirmā nozaru grupu pētījumu ētikas komiteja – LU Dzīvības un medicīnas zinātņu pētījumu ētikas komiteja. Ar tās priekšsēdētāju Latvijas Universitātes asociēto profesori Signi Mežinsku izdevuma "Alma Mater" 2022. gada ziemas numurā sarunājas Māris Zanders.){kind=link}