LU konference
LU Akadēmiskā centra Dabas mājā no 22. līdz 24. janvārim norisinājās 47. Valsts bioloģijas olimpiādes trešais posms, kuru rīko Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes mācībspēkiem un studējošo pašpārvaldi. Uzaicinājumu piedalīties valsts posmā saņēmuši 165 skolēni, kuri sasnieguši augstākos rezultātus olimpiādes novadu posmā 9., 10., 11., un 12. klasēs. Bioloģijas olimpiādes otrais (novadu) posms notika tiešsaistē 2024. gada 28. novembrī.
Olimpiādi ar uzrunu atklāja LU prorektors, asociētais profesors Guntars Kitenbergs atgādinot, ka akadēmiskā dzīvē, līdzīgi kā olimpiādē, svarīga ir neatlaidība, ko iespējams trenēt. Nākotnē tieši neatlaidība var noderēt visvairāk, lai nākotnē risinātu aktuālas problēmas fundamentālajā zinātnē, medicīnā, lauksaimniecībā, ķīmijā un citur. Un tālāk - jau pati sacensību daļa!
Olimpiādes izaicinājumi skolēniem sākās ar teorētiska testa izpildi, kas aptvēra aptuveni 25 īsus, bet nepavisam ne vienkāršus jautājumus katrais klašu grupai visdažādākajās tēmās. Pēcpusdienā skolēnus sagaidīja divarpus stundu ilgais uzdevumu etaps. 9. un 10. klases pārstāvjus izaicināja ar dzīvnieku aizsardzību saistīts uzdevums, kurš lika aizdomāties par to, kā atsevišķu sugu popularitāte sabiedrībā ietekmē to, kā domājam par šo dzīvnieku situāciju dabā, kā arī dažādi aprēķini, kas saistīti ar vombatu neparastās formas fēcēm un zarnu trakta darbību. Toties tēma, kas bija kopīga visu klašu pārstāvjiem, šogad bija, izrādās, lielai daļai izaicinoša. Uzdevuma veiksmīgai izpildei bija nepieciešamas zināšanas augu anatomijā un fizioloģija - bija jāanalizē koku stumbru šķērsgriezumi un dažādu struktūru funkcijas. 11. un 12.klases skolēnus iepriecināja uzdevums par lēcējzirnekļiem, bet bija nepieciešams apliecināt arī savas bioķīmijas zināšanas par slāpekļa apriti dabā, tā fiksēšanu baktērijās un to simbiozi ar augiem. 11. klasei izaicinājums bija uzdevums par protistu viciņu darbības mehānismu, bet 12. klases skolēni sprieda par imūnsistēmas darbības atšķirībām sievietēm un vīriešiem.
Otrajā dienā olimpiādes dalībnieki, secīgi veica četrus dažādus laboratorijas darbus. Dalībnieki no visām klasēm pētīja ķērpju morfoloģiju un noteica tos, izmantojot gan vizuālus, gan ķīmiskus parametrus. Zooloģijas laboratorijas darbā skolēni analizēja kukaiņu morfoloģiju un veidoja plastilīna modeļus un noteicēju. Vides mikrobioloģijas laboratorijas darbā 11. - 12. klases skolēni analizēja paraugu mikrobioloģisko piesārņojumu, bet datorklasē iepazina mušķērāju un mimozu lapu sakļaušanās fizioloģiju. Savukārt dalībnieki no 9. un 10. klasēm augu anatomijas laboratorijā grieza dažādu skujkoku skujas, iepazīstot to uzbūvi un izaicināja savas spējas ātri domāt zooloģijas hop-testā. Kamēr dalībnieki veica laboratorijas darbus, skolotāji pavadīja laiku interesantās nodarbībās. Ar vēža pētniecību un zebrzivtiņu izmantošanu iepazīstināja Vadims Parfejevs, bet Rūta Starka ar kolēģiem demonstrēja jaunākos izglītības materiālus vides izglītībā. Dienas noslēgumā dalībnieki kopā ar studentiem kopīgi atpūtās Medicīnas un dzīvības zinātņu Studējošo pašpārvaldes rīkotajā galda spēļu vakarā.
Kā ierasts, trešajā olimpiādes dienā skolēniem un viņu skolotājiem bija iespēja apmeklēt dažādas meistarklases. Lekcijās Anete Borodušķe iepazīstināja ar to, ko spēj biotehnoloģijas un izaicinošo augu gēnu inženieriju, bet Līga Plakane ieveda klausītājus aizraujošajā sporta fizioloģijas pasaulē. Praktiskā nodarbībā kopā ar skolēniem sloku preperēja Oskars Keišs, bet Inta Dimante - Deimantoviča mikroskopijas meistarklasē demonstrēja un stāstīja par mikroplastmasu vidē. Sajūsmu izpelnījās arī Voldemārs Spuņģis, kurš vadīja nodarbību par apputeksnētāju daudzveidību. Meistarklasēm sekoja olimpiādes noslēgums, kuru ievadīja iemīļotā un auditorijas smiekliem pavadītā dalībnieku uzdevumos atrasto “pērļu” apkopojuma prezentācija, bet noslēdza laureātu apbalvošana. Šogad olimpiādes absolūtais uzvarētājs (dalībnieks ar vislielāko iegūto punktu skaitu) bija 12. klases skolniece Līga Blumfelde no RTU Inženierzinātņu vidusskolas. Medaļu ieguvēji 10., 11. un 12. klašu grupās ieguva iespēju piedalīties atlasē, kurā tiks noskaidroti tie četri skolēni, kuri pārstāvēs Latviju 36. Starptautiskajā bioloģijas olimpiādē, kas šogad no 20. līdz 27. jūlijam norisināsies Filipīnās.
Paldies visiem iesaistītajiem LU Medicīnas un dzīvības zinātņu mācībspēkiem un studentiem par olimpiādes satura un norises nodrošināšanu, skolēniem par dalību, skolotājiem par darbu, kas ieguldīts skolēnu sagatavošanā un atbalstītājiem par sniegto ieguldījumu olimpiādes norisē! Šogad olimpiādei palīdzēja Latvijas nacionālais Dabas muzejs, Farmācijas muzejs, Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs un Braingames. Paldies par sadarbību!
Olimpiādes norisi atbalstīja Eiropas Sociālā fonda Plus projekts Nr. 4.2.2.3/1/24/I/001 “Pedagogu profesionālā atbalsta sistēmas izveide”
