LU konference
2025. gada 22. augustā, plkst. 14.00 Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Dabaszinātņu Akadēmiskajā centrā Rīgā, Jelgavas ielā 1, 702. auditorijā ELĪNA PASEČNAJA aizstāvēs promocijas darbu “Augstas izšķirtspējas masspektrometrija noturīgo organisko piesārņotāju analīzē: analītisko metožu izstrāde, paraugu analīze, iedarbība uz cilvēku un riska novērtējums” zinātnes doktora grāda (Ph. D.) iegūšanai dabaszinātnēs.
Recenzenti: Dr.nat.techn. Kristaps Kļaviņš (Rīgas Tehniskā universitāte), Dr.chem. Vita Rudoviča (Latvijas Universitāte), PhD Małgorzata Warenik-Bany (Valsts Veterinārās pētniecības institūts, Polija)
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19, 2. stāvā, 203. telpā divas nedēļas pirms aizstāvēšanas.
Noturīgie organiskie piesārņotāji (NOP) ir toksisku ķīmisko vielu grupa, kas rada nopietnu apdraudējumu gan cilvēku veselībai, gan apkārtējai videi. Šie savienojumi tika plaši izmantoti dažādos sadzīves un rūpniecības produktos, piemēram, ūdeni atgrūdošos audumos, plastmasas izstrādājumos un elektroiekārtās. Lai gan šie ķīmiskie savienojumi uzlabo materiālu īpašības, to izplatība vidē rada ilgtermiņa riskus un tie var izraisīt dažādas nelabvēlīgas sekas cilvēku veselībai, piemēram, vēzi, nervu un imūnsistēmas bojājumus, reproduktīvās un endokrīnās sistēmas traucējumus.
NOP raksturo augsta noturība apkārtējā vidē, spēja uzkrāties dzīvajos organismos (bioakumulācija), kā arī toksiska iedarbība pat ļoti zemās koncentrācijās. Šo īpašību dēļ vairākas Eiropas un pasaules organizācijas ir noteikušas stingrus ierobežojumus šo vielu izmantošanai un uzsvērušas nepieciešamību pēc regulāras to uzraudzības vidē un pārtikā. Piemēram, Stokholmas konvencija paredz konkrētu noturīgo organisko savienojumu aizliegšanu, lietošanas ierobežošanu vai pakāpenisku izņemšanu no aprites, pamatojoties uz to toksicitāti, noturību vidē un spēju uzkrāties bioloģiskos organismos. Savukārt Eiropas Savienība ir izstrādājusi vadlīnijas NOP kontrolei un noteikusi maksimāli pieļaujamās koncentrācijas, pieprasot regulāru uzraudzību dažādās vides un pārtikas matricās, lai nodrošinātu sabiedrības un vides aizsardzību.
Lai nodrošināt atbilstību normatīvajiem aktiem, ir būtiski izstrādāt jutīgas un precīzas analītiskās metodes, kas spēj noteikt NOP zemās koncentrācijās. Promocijas darbā izstrādātas un optimizētas modernas masspektrometrijas metodes, lai uzraudzītu NOP sastopamību atbilstoši tiesību aktu prasībām, novērtētu vides un veselības riskus un atbalstītu pastāvīgos centienus mazināt šo noturīgo un kaitīgo ķīmisko vielu ietekmi uz apkārtējo vidi un cilvēku veselību. Metodes ir vērstas uz plaša NOP klāsta kvantitatīvu noteikšanu dažādās sarežģītās matricās — piemēram, treknos pārtikas produktos vai piesārņotos vides paraugos. Pētījumā izstrādāti jauni paraugu sagatavošanas un ekstrakcijas protokoli, kas būtiski uzlabo analīzes efektivitāti un rezultātu atkārtojamību. Izmantojot augstas izšķirtspējas masspektrometriju, iespējams identificēt gan labi zināmus, gan jaunos NOP, tādējādi sniedzot ieguldījumu pārtikas un vides drošības izvērtējumā. Analītiskās metodes pielietotas dažādu noturīgo piesārņotāju grupu sastopamības noteikšanai, paplašinot zināšanas par šo vielu izplatību. Pamatojoties uz iegūtajiem datiem, veikts arī pētāmo NOP iedarbības novērtējums dažādām sabiedrības grupām, ņemot vērā iespējamos iedarbības ceļus un toksikoloģiskos rādītājus. Pētījuma rezultāti sniedz nozīmīgu ieguldījumu riska novērtēšanas procesā, palīdzot novērtēt potenciālos draudus cilvēku veselībai un virzīt turpmākās likumdošanas un drošības iniciatīvas, kas vērstas uz kaitīgo piesārņotāju ietekmes mazināšanu.
