LU konference
2026. gada 17. februārī plkst. 11.00 Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, Rātsupītes ielā 1, k-1, Mazajā zālē LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Lauma Freimane aizstāvēs promocijas darbu “MITOHONDRIĀLIE UN ĢENĒTISKIE BIOMARĶIERI TUBERKULOZĒ: TERAPIJAS IETEKME, BLAKUSPARĀDĪBAS UN IMŪNSENESCENCE” zinātnes doktora grāda (Ph.D) iegūšanai dabaszinātnēs.
Recenzenti:
Prof. dr. Laima Ambrozaitytė, Vilnius University, Vilnius University Hospital Santaros Klinikos
Asoc.prof. Dr. Maurizio Sessa, University of Copenhagen
Asoc. prof. Dr. pharm. Reinis Vilšķērsts, Rīgas Stradiņa Universitāte, Latvijas Organiskās sintēzes institūts
Darba abstrakts:
Tuberkuloze (TB) ir saglabājusi savu lomu kā būtisks veselības drauds globālā mērogā, par spīti inovācijām zāļu vielu izstrādē, terapijas protokolu un diagnostisko metožu attīstībai. TB pacienti saskaras ar terapijas blakusparādībām, kas negatīvi ietekmē to labbūtību, dzīves kvalitāti vai pat noved pie priekšlaicīgas terapijas pārtraukšanas. Šie izaicinājumi cīņā ar TB uzsver nepieciešamību pēc jaunu biomarķieru identificēšanas, lai uzlabotu slimības gaitas monitoringu un klīnisko lēmumu pieņemšanu terapijas laikā.
Šajā promocijas darbā ir aplūkoti vairāki uz asiņu izmeklējumiem balstīti mitohondriālās un genomiskās DNS izcelsmes biomarķieri pacientiem ar TB apvienojumā ar citiem potenciāli ietekmējošiem faktoriem kā, piemēram, antropometriskajiem rādītājiem un dzīvesveida paradumiem, ar mērķi noteikt TB radīto bioloģisko lomu un sistēmiskos efektus, tajā skaitā arī terapijas radītos.
Iegūtie rezultāti liecina, ka mitohondrijiem ir būtiska loma TB patoģenēzē, kur TB infekcija stimulē imūnsenescences procesus, potenciāli paātrinot infekcijas attīstību. Mitohondriālā šūnu brīvā cirkulējošā DNS uzrādīja strauju atbildes reakciju uz TB terapiju, konkrētāk, etambutolu, izceļot to kā potenciāli pielietojamu biomarķieri ārstēšanas monitorēšanai. Turklāt pacientu dzīvesveida paradumi un antropometriskie rādītāji būtiski ietekmē analizētos biomarķierus un būtu jāņem vērā uzsākot terapiju un tās laikā.
Iegūtie rezultāti var kalpot par pamatu turpmākiem pētījumiem, kas vērsti uz TB gaitas novērošanas rīku un marķieru izveidi, t.sk., arī uz saimniekorganisma mērķētas terapijas izstrādē vai tādu, kas balstīti uz mitohondriālajām funkcijām TB patoģenēzē. Šāda molekulārā pieeja varētu uzlabot TB uzraudzību un terapijas iznākumu.
