2026. gada 9. jūnijā plkst.14.00 Latvijas Universitātes Medicīnas un veselības zinātņu nozares promocijas padomes sēdē, kas notiks LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā, 801. auditorijā, Aleksejs Fedulovs aizstāvēs promocijas darbu “Diabētiskās nieru slimības progresēšanas patoģenētiskie riska faktori 1. tipa cukura diabēta gadījumā” zinātnes doktora grāda (Ph.D) iegūšanai Medicīnas un veselības zinātnēs, Klīniskās medicīnas nozarē, Internās medicīnas apakšnozarē.
Darba vadītāja: vadošā pētniece docente Dr. med. J. Sokolovska
Recenzenti:
1. Doc., Dr.med. Evita Rostoka, Latvijas Universitāte;
2. Prof., Dr.med. Viktorija Kuzema, Rīgas Stradiņa universitāte;
3. Prof., MD Per-Henrik Groop, Helsinku Universitāte un Helsinku Universitātes slimnīcas Nefroloģijas nodaļa, Somija
Darba kopsavilkums:
Šajā promocijas darbā tiek pētīti patofizioloģiskie mehānismi, kas veicina diabētiskas nieru slimības (DN) progresēšanu pieaugušiem pacientiem ar ilgstošu 1. tipa cukura diabētu (CD1). Analizēti trīs LatDiane pētījuma šķērsgriezuma kohortu dati. Progresējoša DN bija saistīta ar izteiktāku kuņģa-zarnu trakta simptomu slogu un vēdera izejas traucējumiem, kā arī ar nelabvēlīgiem nepārtrauktās glikozes uzraudzības (CGM) profiliem, ko raksturoja augstāks vidējais glikozes līmenis, palielināts laiks virs mērķa diapazona, ilgstošas hipoglikēmijas epizodes un samazināts laiks mērķa diapazonā. Regresijas analīze identificēja vidējo glikozes līmeni un laiku virs mērķa diapazona kā neatkarīgus riska faktorus DN progresijai, savukārt laiks mērķa diapazonā uzrādīja aizsargājošu efektu.Neuzraudzīta CGM datu klasterizācija atklāja sliktas glikēmijas kontroles fenotipu, kas bija saistīts ar insulīna rezistenci, aknu steatozes indeksiem, metabolisko sindromu un paātrinātu DN progresēšanu. Turklāt metaboliskais sindroms CD1 gadījumā bija saistīts ar metaboliska endotoksēmijas marķieriem, tostarp augstāku lipopolisaharīda un augsta blīvuma lipoproteīnu attiecību un zemāku endotoksīna kodola antivielu imūnglobulīna M līmeni, kas neatkarīgi prognozēja metabolisko risku. Kopumā iegūtie rezultāti liecina, ka kuņģa-zarnu trakta disfunkcija, CGM iegūtie glikēmijas profili un ar endotoksēmiju saistīts iekaisums ir savstarpēji saistīti mehānismi, kas veicina DN progresēšanu CD1 gadījumā, uzsverot CGM datu padziļinātās analīzes un zarnu–nieru ass biomarķieru potenciālu riska stratifikācijā.
