2026. gada 12. novembrī plkst. 14.00 Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Akadēmiskajā centrā Rīgā, Jelgavas ielā 1, 405. auditorijā, LAIMA VĒVERE aizstāvēs promocijas darbu "Ilgtspējīgs cietais putu poliuretāns no taleļļas taukskābēm augstas veiktspējas kriogēnajai izolācijai" zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai dabaszinātnēs.
Darba zinātniskie vadītāji:
- profesors, Dr. chem. Arturs Vīksna (Latvijas Universitāte, Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultāte),
- vadošais pētnieks, Dr. sc. ing. Uģis Cābulis (Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts).
Recenzenti:
- Dr. chem. Agris Bērziņš (Latvijas Universitāte);
- Dr. sc. ing. Sergejs Gaidukovs (Rīgas Tehniskā Universitāte);
- Dr. Maria Aranzazu Eceiza Mendiguren (University of the Basque Country, Spānija).
Ar promocijas darbu var iepazīties LU Bibliotēkas Daudznozaru bibliotēkā Rīgā, Raiņa bulvārī 19, 2. stāvā, 203. telpā, divas nedēļas pirms aizstāvēšanas.
Darba kopsavilkums
Mūsdienu augstajās tehnoloģijās, piemēram, aviācijā, kosmosa izpētē, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes un ūdeņraža uzglabāšanā, ir nepieciešama īpaša kriogēnā izolācija. Šiem materiāliem jāspēj izturēt ārkārtēju aukstumu, pat līdz šķidrā slāpekļa temperatūrai (-196 °C), neplaisājot un neatlīmējoties no virsmām. Tradicionāli šādu izolāciju – cieto putu poliuretānu – ražo no naftas produktiem, taču zinātnieces Laimas Vēveres promocijas darbā piedāvāts inovatīvs un videi draudzīgs risinājums.
Pētījumā naftas izejvielas veiksmīgi aizstātas ar taleļļas taukskābēm – atjaunojamu koksnes celulozes ražošanas blakusproduktu. Tas ne tikai mazina atkarību no fosilajiem resursiem, bet arī ievieš aprites ekonomikas principus, pārvēršot rūpnieciskos atkritumus augstas pievienotās vērtības produktā, kas piemērots skarbai videi.
Viens no lielākajiem izaicinājumiem kriogēnajā izolācijā ir "kriošoks" jeb materiāla strauja saraušanās un bojājumi (mikroplaisas, atslāņošanās) pēkšņa aukstuma ietekmē. Lai to novērstu, pētniece putu poliuretāna sastāvam pievienoja mikroiekapsulētus fāžu pārejas materiālus. Šīs inovatīvās mikrokapsulas, pievienotas optimālā 5% apjomā, darbojās kā kriošoka absorbētāji. Tās absorbēja siltumu un palēnināja putošanas reakciju, tādējādi samazinot sākotnējos termiskos spriegumus un ievērojami uzlabojot materiāla saķeri ar alumīnija virsmām ekstremālā aukstumā.
Papildus tam, izmantojot jaunākās paaudzes videi draudzīgus uzputošanas aģentus, izstrādātais putu poliuretāns demonstrē lieliskas siltumizolācijas īpašības.
Kopumā šis pētījums pierāda, ka no atjaunojamām koksnes izejvielām var radīt izcilas veiktspējas izolācijas materiālus. Tie ir gatavi praktiskam pielietojumam nākotnes bezizmešu lidmašīnās un kosmosa aviācijā, padarot ekstrēmo apstākļu tehnoloģijas ilgtspējīgākas un draudzīgākas mūsu planētai.
