Parasti tiek pieņemts, ka no vēža profilaktiskajām pārbaudēm cilvēkus var atturēt bailes, neziņa vai ikdienas steiga. Taču akcijas “Latvija, atver vēstuli!” laikā iedzīvotāju visbiežāk minētais konkrētais šķērslis izrādījās pavisam cits - cilvēki jūtas veseli un tādēļ neredz vajadzību pārbaudīties.

10. oktobrī Latvijas Universitātes (LU) medicīnas studenti 10 Latvijas pilsētās (Rīga, Valmiera, Ventspils, Jelgava, Daugavpils, Jūrmala, Rēzekne, Jēkabpils, Liepāja, Ogre) devās ārpus universitātes auditorijām un slimnīcām, lai uzrunātu iedzīvotājus par iespēju valstī veikt profilaktiskus pasākumus/skrīninga izmeklējumus krūts dziedzeru, dzemdes kakla, zarnu un prostatas vēža savlaicīgai diagnostikai. Akcijas iecere bija vienkārša – nevis tikai izdalīt informatīvus materiālus iedzīvotājiem, bet sākt sarunu par ikvienam sabiedrības loceklim svarīgāko – rūpēm par veselību..

Akcijas iniciators un organizators bija LU 6. kursa medicīnas students Aleksejs Meļkovs, taču tās īstenošana kļuva par LU Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes (MDZF) studentu un mācībspēku kopdarbu. Iniciatīvu aktīvi atbalstīja un tās īstenošanā iesaistījās Stella Lapiņa, Margarita Puķīte un Renārs Erts. Būtisku ieguldījumu sniedza arī studentu komandas un to vadītāji dažādās Latvijas pilsētās.

Pēc organizatoru aplēsēm, 15 norises vietās vienas dienas laikā notika vairāk nekā 4000 savstarpēju sarunu starp topošiem ārstiem un iedzīvotājiem. Savukārt 1175 cilvēki pirms sarunas anonīmi atbildēja uz jautājumu, kas viņus visvairāk attur vai varētu atturēt no valsts apmaksātajām vēža profilaktiskajām pārbaudēm.

Katrs sestais aptaujātais (16%) kā galveno iespējamo šķērsli norādīja simptomu neesamību. Bailes no nopietnas diagnozes minēja nepilni 7%, bet nepatiku pret pašu izmeklējumu norādīja tikai 1,4%.

Jānorāda, ka arī ikdienas šķēršļu netrūkst, jo gandrīz 10% no aptaujā sniegtām atbildēm konstatēts, ka iedzīvotājiem nebija pietiekami skaidrs, kam, kad un kā pārbaudes veicamas. Aptuveni 8% nebija saņēmuši vai pamanījuši uzaicinājumu, atgādinājumu vai ārsta ieteikumu, un tikpat daudziem pietrūkst laika vai pārbaude tiek atlikta. Vēl daļai traucē rindas, attālums vai transports.

Vienlaikus vairāk nekā trešdaļa respondentu norādīja, ka būtisku šķēršļu nav. Tas gan vēl nenozīmē, ka šie cilvēki pārbaudes patiešām veic.

Vai labā pašsajūta kļūst par šķērsli?

Studentu apkopotās atbildes sasaucas ar iepriekš Latvijā novēroto. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) 2024. gada dati liecina, ka 46,7% sieviešu, kuras bija saņēmušas uzaicinājumu uz krūts dziedzeru vēža profilaktisko pārbaudi, bet to neveica, kā vienu no iemesliem minēja sūdzību neesamību. Dzemdes kakla vēža profilaktiskās pārbaudes gadījumā šis rādītājs sasniedza 57,3%.

Šie skaitļi nav tieši salīdzināmi ar akcijas rezultātiem, jo aptaujātas atšķirīgas cilvēku grupas un uzdoti atšķirīgi jautājumi. Tomēr tie vēlreiz pievērš uzmanību būtiskai pretrunai – profilaktiskās pārbaudes ir paredzētas noteiktām cilvēku grupām tieši pirms slimības simptomu parādīšanās.

“Es, kā LU MDZF docente, varu būt lepna un vienlīdz gandarīta, ka mūsu fakultātes studenti akcijas “Latvija, atver vēstuli!” ietvaros īstenoja būtiskāko, kas mūsdienu ikdienas steigā nereti tiek aizmirsts – sarunāties par nozīmīgāko – veselību un tās sagalabāšanu. Šī akcija studentiem deva iespēju iemācīties ārpus auditorijas uzklausīt cilvēkus, viņu domas, problēmas un vajadzības, bet iedzīvotājiem radīja sajūtu, ka viņu viedoklis ir svarīgs un ka viņi spēj ietekmēt dažādus procesus. Akcija bija lieliska iespēja veidot saikni starp jauniešiem un dažādu paaudžu cilvēkiem.  Šī akcija pierādīja, ka jauniešiem piemīt spējas uzņemties iniciatīvu, komunicēt un būt aktīviem sabiedrības locekļiem, jo tieša, cilvēcīga saruna bieži vien spēj paveikt vairāk nekā sociālo tīklu ieraksti vai reklāmas kampaņas. Manuprāt, šādas akcijas lielākā vērtība ir nevis tajā, cik daudz cilvēku studenti uzrunāja, bet gan tajā cik daudz cilvēku viņi patiešām uzklausīja, kā arī cik daudz cilvēku saprata, ka profilakse ir ļoti nozīmīga dzīvildzes pagarināšanai.”, skaidro ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Dr. paed. Margarita Puķīte.

Interesanti, ka atbildes ievērojami atšķīrās pat vienas pilsētas ietvaros. Rīgas Domina Shopping būtiskus šķēršļus nesaskatīja aptuveni 6% aptaujāto, savukārt AKROPOLE Rīga - 40%. Šī atšķirība nenozīmē, ka vienā tirdzniecības centrā cilvēki par veselību rūpējas vairāk nekā otrā. Katrā vietā tika sastapti atšķirīgi cilvēki, un rezultātus varēja ietekmēt arī aptaujas norises apstākļi.

“Aiz viena un tā paša lēmuma neveikt pārbaudi var slēpties ļoti atšķirīgi iemesli. Ja cilvēkam nav skaidra pārbaudes jēga, vajadzīgs saprotams skaidrojums; ja šķērslis ir nokļūšana līdz ārstniecības iestādei vai pierakstīšanās, nepieciešams praktisks risinājums. Tāpēc šādu sarunu vērtība ir iespēja noskaidrot, kāds atbalsts cilvēkam nepieciešams, lai viņš pārbaudi varētu veikt”, norāda Latvijas Universitātes docents, Dr. phys. Renārs Erts.

Medicīnai jāiemācās runāt cilvēku valodā

Aleksejs Meļkovs uzskata, ka iegūtās atbildes palīdz saprast, kas sabiedrības informēšanā jāmaina: “Jau iepriekš rosināju ikdienas saziņā biežāk lietot vārdus “vēža profilaktiskā pārbaude”, nevis angļu valodas izcelsmes terminu “skrīnings”. Taču ar termina latviskošanu vien nepietiek - cilvēkam jāsaprot arī pārbaudes jēga. Mēs nevaram gaidīt, ka sabiedrība iemācīsies medicīnas valodu. Mums jāiemācās medicīnu izskaidrot sabiedrībai. Un pēc šīs akcijas mums ir daudz skaidrāks priekšstats, kam turpmākajās sarunās pievērst uzmanību”.

Arī iepriekš veiktās aptaujas norāda uz informācijas trūkumu. Piemēram, 2024. gadā publicētajā SKDS aptaujā 42% respondentu nebija dzirdējuši par valsts apmaksāto zarnu vēža profilaktisko pārbaužu programmu.

Akcijas anketas bija pieejamas latviešu, krievu un angļu valodā. Simptomu neesamību kā šķērsli izvēlējās aptuveni 16% gan latviski, gan krieviski atbildējušo. Savukārt neskaidru informāciju par pārbaudēm minēja attiecīgi 9,5% un 11,8%. Šie rezultāti attiecas uz izvēlēto anketas valodu, nevis cilvēku tautību.

Vairāk nekā 4000 sarunu - iespēja satikt cilvēku ārpus ārsta kabineta

Katrā no 15 norises vietām Latvijas pilsētās komandas vadītājs patstāvīgi organizēja darbu, pielāgojot cilvēku uzrunāšanu konkrētās vietas apstākļiem. Akcijas pamatā bija princips «Runāt ar cilvēku, pirms viņš kļūst par pacientu». Viena saruna vidēji ilga 5–10 minūtes, ļaujot apmeklētājiem uzdot jautājumus un saņemt individuālus skaidrojumus. Studentiem tā bija arī iespēja pilnveidot prasmi ieklausīties cilvēkā un saprotami izskaidrot medicīnisku informāciju.

"Akcija "Latvija, atver vēstuli!" atgādina, ka reizēm viena saruna var būt izšķiroša, lai cilvēks pieņemtu lēmumu pārbaudīt savu veselību. Mums Latvijas Universitātē ir svarīgi, lai topošie ārsti jau studiju laikā ne tikai izprastu valsts apmaksāto vēža skrīninga programmu nozīmi un iedzīvotāju atsaucības problēmas, bet arī iemācītos uzrunāt, uzklausīt un iedrošināt cilvēkus. Šādas iniciatīvas noteikti turpināsim, jo vēlamies izglītot ārstus, kuri ne tikai ārstē slimības, bet arī palīdz tās savlaicīgi novērst.", uzsver Latvijas Universitātes dekāna vietniece medicīnas studiju virzienā, Mg. biol., Mg. vad., MBA,  Stella Lapiņa.

Anketu piedāvāja aizpildīt stingri pirms informatīvās sarunas, lai saņemtais skaidrojums neietekmētu sākotnējo atbildi. Piedalīšanās aptaujā bija brīvprātīga - arī tie, kuri to neaizpildīja, varēja aprunāties ar studentu. Studenti par akcijas norisi stāstīja arī Facebook publicētajos video. Akcija tika īstenota bez sponsoriem.

No vienas dienas akcijas - uz plašāku izpēti

Aptaujai bija vairāki ierobežojumi. Katram respondentam bija jāizvēlas tikai viens galvenais šķērslis, lai gan dzīvē to var būt vairāki. Netika apkopota informācija par vecumu, dzimumu, konkrētu vēža profilaktisko pārbaudi vai iepriekšēju dalību tajā. Turklāt aptaujātie tika uzrunāti konkrētās publiskās vietās, tādēļ rezultātus nevar attiecināt uz visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tomēr apkopotās atbildes palīdz noteikt jautājumus, kurus būtu vērts izpētīt plašāk. Turpmāk varētu precīzāk noskaidrot šķēršļus dažādām vēža profilaktisko pārbaužu programmām, kā arī izvērtēt, vai informatīvās sarunas ietekmē cilvēku turpmāko rīcību.

Akcijā iesaistītie Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes studenti un mācībspēki saskata iespējas turpināt “Latvija, atver vēstuli!”, pilnveidojot tās norisi un izmantojot iegūto pieredzi turpmākajās sabiedrības veselības aktivitātēs. Tiek apspriestas arī jaunas ieceres, kas saistītas ar ģimenes plānošanu un sieviešu veselību.

Dalīties