
2026. gada 1. decembrī plkst. 15.00 Latvijas Universitātes Medicīnas un veselības zinātņu nozares promocijas padomes sēdē, kas notiks LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājā, 801. auditorijā, Egija Zelča aizstāvēs promocijas darbu "Zarnu mikrobioma sastāva izpēte bērniem Latvijā" zinātnes doktora grāda (Ph.D.) iegūšanai Medicīnas un veselības zinātnēs, Klīniskās medicīnas nozarē, Pediatrijas apakšnozarē.
Promocijas darba vadītāji:
- Dr.med. Ilva Daugule,
- Dr.habil.med. Ingrīda Rumba-Rozenfelde.
Recenzenti:
- Dr. med. Mārcis Leja, Latvijas Universitāte;
- Dr. med. Iveta Dzīvīte-Krišāne, Rīgas Stradiņa Universitāte;
- Ph.D. Tomass Kasvals, Karolinska Institūts, Zviedrija.
Ar darbu var iepazīties LU bibliotēkā, Raiņa bulvārī 19.
Darba kopsavilkums
Promocijas darbā “Zarnu mikrobioma sastāva izpēte bērniem Latvijā” tika prospektīvi pētītas zarnu trakta mikrobioma izmaiņas dinamikā bērniem no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam, kā arī faktori, kas saistīti ar zarnu trakta mikrobioma daudzveidību. Mērķa sasniegšanai tika veikta fēču paraugu metagenomiskā sekvencēšana bērniem 0 – 6 , 6 – 12 un 12 – 36 mēnešu vecumā, nosakot zarnu trakta mikrobioma taksonomisko sastāvu, funkcionālo un antimikrobiālās rezistences gēnu profilu. Katrā no vecuma posmiem tika noteikts arī zarnu trakta pamatmikrobioms un analizēti ar zarnu trakta mikrobioma izmaiņām asociētie faktori (dzemdību veids, zīdaiņa ēdināšana, dažādi vides faktori, kā arī antibakteriālā terapija), kā arī analizēta mikrobioma saistība ar alerģiskām reakcijām un zarnu trakta smadzeņu ass traucējumiem.
Pētītajā Latvijas bērnu kopā zarnu trakta mikrobioma taksonomiskais sastāvs pārsvarā atbilst industriāli attīstītu valstu zīdaiņu un mazuļu mikrobiomam. Zīdaiņa vecumā tajā dominē Bifidobacterium sugu baktērijas, bet pēc papildēdiena ieviešanas palielinās Bacteroides un Firmicutes dažādu sugu baktēriju relatīvais daudzums. Zarnu trakta pamatmikrobiomam visās vecuma grupās bija raksturīgs augsts Phocaeicola dorei relatīvas daudzums.
Līdz ar taksonomisko profilu, nobrieda arī zarnu trakta funkcionālais profils un samazinājās antimikrobiālās rezistences gēnu daudzums. Svarīgākie ar mikrobioma izmaiņām saistītie faktori bija bērna vecums, dzemdību un ēdināšanas veids, antibakteriālā terapija, kā arī dažādi vides faktori (ģimenes, dzīvesvietas). Zarnu mikrobioma sastāva atšķirības sugu līmenī bērniem ar zarnu smadzeņu ass darbības traucējumiem liecina par baktēriju lomu zarnu smadzeņu ass saziņas sistēmā.