Kā ģenētika ietekmē izredzes saslimt ar cukura diabētu. Skaidro endokrinoloģe Jeļizaveta Sokolovska

Gan pirmā, gan otrā tipa diabēta gadījumā iespēju saslimt ietekmē cilvēka ģenētika, taču pirmā tipa cukura diabēts ir retāka saslimšana un to gēni ietekmē vairāk, norādīja Sokolovska: “Pirmā tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, tas ir pats galvenais, kas nosaka to pamatu. Autoimūna slimība ir, kad mūsu organismā izstrādājas antivielas, kas uzbrūk dažādiem orgāniem un traucē to funkciju.”

“Pirmā tipa cukura diabēta gadījumā antivielas uzbrūk aizkuņģa dziedzera šūnām, kas producē insulīnu, bet ir arī psoriāze, kad antivielas vēršas pret ādas struktūrām, ir vitiligo, kad antivielas vērstas pret ādas melonīnu producējošām šūnām, ir reimatoīdais artrīts, kad antivielas vērstas pret locītavu dažādām struktūrām,” viņa minēja piemērus.

Turklāt cilvēkam, kuram ir viena autoimūna slimība, bieži ir vēl kāda cita autoimūna slimība, un ģimenēs ir izsekota šī saistība, kad, ja mammai vai tētim ir autoimūnais tireoidīts, tad bērnam ir lielāks risks gan uz pirmā tipa cukura diabētu, gan uz virsnieru autoimūnu mazspēju, stāstīja Sokolovska: “Tieši pirmā tipa gadījumā šo ģenētisko predispozīciju nosaka gēni, kas ir atbildīgi par imūnās sistēmas pareizām funkcijām.“

Vienlaikus ir situācijas, kad ģimenes lokā šādu gadījumu nav, dzīvesveids arī ir veselīgs, bet cilvēks tāpat saslimst. Sokolovska skaidroja to ar faktu, ka ne visi ģenētiskie faktori ir izpētīti līdz galam, turklāt, kā zināms, vienam gēna nesējam tas izpaudīsies, citam var neizpausties. 

Pilnu intervijas ierakstu iespējams noklausīties lsm.lv.