2026. gada 14. maijā plkst. 11.00 Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā, Rātsupītes ielā 1, k-1, Lielajā zālē LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Agne Namiņa aizstāvēs promocijas darbu “ĒRČU PĀRNĒSĀTIE PATOGĒNI SUŅIEM: JAUNAS MOLEKULĀRĀS STRATĒĢIJAS TO NOTEIKŠANAI UN RAKSTUROŠANAI” zinātnes doktora grāda (Ph.D) iegūšanai dabaszinātnēs.
Darba vadītāja: Prof. Dr.biol. Renāte Ranka.
Recenzenti:
Prof., PhD Karen Angeliki Krogfelt (Roskilde University)
Prof., Dr. med. vet. Dace Keidāne (LBTU)
Dr. biol. Dita Gudrā (LBMC)
Darba kopsavilkums:
Ērces ir posmkāji, kas pārnēsā gan cilvēkam, gan dzīvniekiem nozīmīgus patogēnus. Dažādu ērču sugu izplatība Eiropā rada arvien lielākus izaicinājumus veterinārajā un sabiedrības veselības jomā. Ērču sastapšanas biežuma pieaugums ir saistīts ar klimata pārmaiņām, zemes lietošanas izmaiņām, kā arī ar pieaugošu cilvēku un dzīvnieku mobilitāti. Rezultātā palielinās inficēšanās risks ar ērču pārnēsātiem patogēniem. Baltijas reģionā, tostarp Latvijā, līdzās pastāv vairākas epidemioloģiski nozīmīgas ērču sugas, kas veido sarežģītus patogēnu pārneses modeļus. Īpaši nozīmīga loma šajā situācijā ir mājdzīvniekiem, piemēram, suņiem, kuri ir gan kā uzņēmīgi saimniekorganismi, gan arī kā jutīga indikatorsuga patogēnu cirkulācijai reģionā. Koinfekcijas iespējamība un arī dažādu ērču sugu aktivitātes areālu pārklāšanās būtiski sarežģī klīnisko diagnostiku un slimību kontroli veterinārajā praksē. Šī promocijas darba mērķis ir izpētīt suņus ietekmējošo ērču pārnēsāto patogēnu epidemioloģiju Latvijā, izmantojot molekulārās metodes, izstrādāt uzlabotus diagnostikas rīkus klīniskai lietošanai un raksturot epidemioloģiski nozīmīgu ērču sugu bakteriālo mikrobiomu. Analizējot gan saimniekorganismu, gan vektoru populācijas, pētījums skaidro patogēnus pārneses dinamiku, koinfekciju struktūru, veicinot plašāku izpratni par lokālo slimību ekoloģiju. Pētījuma ietvaros tika integrēta lauka apstākļos veiktā ērču vākšana, molekulārā diagnostika un jaunās paaudzes sekvencēšana, lai nodrošinātu patogēnu izplatības un mikrobioma sastāva analīzi ērču sugu un paraugu grupu līmenī. Molekulārā skrīninga rezultāti, kas iegūti analizējot 2011. - 2016. gadā savāktās ērces, atklāja vairāku zoonotiski un veterināri nozīmīgu patogēnu klātbūtni, tostarp Babesia, Anaplasma, Borrelia un Rickettsia sugas, kā arī tika novērotas koinfekcijas atsevišķās ērcēs. Šie rezultāti uzsver patogēnu daudzveidību, līdzāspastāvēšanu un paaugstinātu risku pārnest vairākus patogēnus saimniekorganismam. Pētījuma laika periodā tika konstatēta arī ievērojama Dermacentor reticulatus izplatības areāla paplašināšanās Latvijas teritorijā virzienā uz ziemeļiem, kas norāda uz izmaiņām ērču populāciju dinamikā. D. reticulatus tika apstiprināts kā galvenais Babesia canis pārnēsētājs Latvijā, savukārt Ixodes ricinus un Ixodes persulcatus saglabājušas savu dominējošo lomu bakteriālo patogēnu pārnesē. Lai uzlabotu diagnostikas iespējas, tika izstrādāts un validēts duplekss reālā laika PCR tests, lai vienlaicīgi noteiktu B. canis un Anaplasma phagocytophilum klātbūtni suņu asinīs. Tests uzrādīja augstu analītisko jutību un specifiskumu, kā arī relatīvi īsu analīzes izpildes laiku, kas ir sevišķi būtiski ikdienas veterinārajā diagnostikā un savlaicīgai klīnisko gadījumu 5 identificēšanai suņiem. Šīs metodes ieviešana būtiski uzlabotu diagnozes noteikšanu un klīniski pamatotu ārstēšanas lēmumu pieņemšanu. Papildus tika raksturots I. ricinus, I. persulcatus un D. reticulatus ērcu bakteriālais mikrobioms, izmantojot 16S rRNS gēnu amplikonu sekvencēšanu. Tika konstatēti izteikti ērču sugai specifiski mikrobiomu profili, kā arī cieša saistība starp vertikāli pārmantotu endosimbiontu klātbūtni. Pieaugušām Ixodes sugas mātītēm bija raksturīgāka lielāka mikrobioloģiskā daudzveidība salīdzinot ar D. reticulatus, kurā, savukārt, dominēja Francisella- līdzīgi endosimbionti. Turklāt, I. ricinus mātītēm tika novērota negatīva asociācija starp Rickettsia spp. un Candidatus Midichloria mitochondrii, kas norada uz iespējamu simbiontu un patogēnu mijiedarbību mikrobioma līmenī. Kopumā, šī promocijas darba ietvaros pirmo reizi tika veikts visaptverošs epidemioloģiskais un mikrobiomā balstīts pētījums par tiem ērču pārnēsātajiem patogēniem Latvijā, kas ietekmē suņus. Iegūtie rezultāti norāda, kā ekoloģiskās izmaiņas, vektoru izplatības paplašinās un ērču mikrobioma struktūra ietekmē patogēnu pārneses dinamiku un slimību risku mājdzīvniekiem. Apvienojot lauka pētījumus, molekulāras metodes un mikrobioma analīzi, šis darbs sniedz būtisku ieguldījumu suņiem nozīmīgu ērču pārnēsāto slimību profilaksē, diagnostikā un kontrolē Baltijas reģionā.
