2026. gada 17. septembrī plkst. 17.00 Latvijas Universitātes Citu sociālo zinātņu, tai skaitā starpnozaru sociālo zinātņu un militārās zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēdē Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātē MARWAN BEDAWI ELHAJ BABIKER aizstāvēs promocijas darbu par tēmu “Work-Related Psychosocial Factors, Technostress, and Artificial Intelligence as Determinants of Burnout Syndrome among Healthcare Professionals in Saudi Arabia” (“Ar darbu saistīti psihosociālie faktori, tehnostress un mākslīgais intelekts kā izdegšanas sindroma noteicošie faktori veselības aprūpes speciālistu vidū Saūda Arābijā”) zinātniskā doktora grāda (Ph.D.) sociālajās zinātnēs iegūšanai.
Aizstāvēšana notiks Latvijas Universitātes Dabas mājā (Jelgavas iela 1) 702. auditorijā.
Recenzenti:
- prof, Dr.oec. Dzintra Atstāja (Rīgas Stradiņa universitāte),
- asoc. prof., PhD. Karin Reinhold (Tallinas Tehnoloģiju universitāte, Igaunija),
- doc., PhD. Jasna Leder Horina (Zagrebas Universitāte, Horvātija).
Darba kopsavilkums
Izdegšanas sindroms straujas digitālās attīstības apstākļos ir būtiska arodveselības problēma veselības aprūpes profesionāļiem (VAP) īpaši primārās aprūpes iestādēs strādājošiem. Promocijas darbā, izmantojot integrētu sociotehnisku pieeju un kvantitatīvu šķērsgriezuma dizainu, pētīta izdegšanas izplatība un tās saistība ar psihosociālajiem darba vides riskiem, tehnostresu un ar viedajām tehnoloģijām, mākslīgo intelektu, robotiku un algoritmiem (angļu val. saīsinājums: STARA) saistīto uztveri ģimenes medicīnas centros Džubailā, Saūda Arābijā. Pētījumā izmantoti četri validēti instrumenti: Maslačas izdegšanas inventarizācijas un cilvēkresursu aptauja (angļu val. saīsinājums: MBI-HSS).
Kopenhāgenas psihosociālās anketas otrā versija (angļu val.saīsinājums: COPSOQ II), Tehnostresa izraisītāju skala un MI/STARA izpratnes skala.
Pētījumā no 255 uzrunātajiem darbiniekiem piedalījās 160 veselības aprūpē nodarbināto profesionāļu. Izdegšanas izplatība tika konstatēta 34,6% respondentiem, kur dominējošais bija emocionālais izsīkums (52,5% respondentiem), kas norāda uz augstu līmeni. Psihosociālie stresori bija spēcīgākie izdegšanas prognozētāji (β = 0,663, p < 0,001). Bez tam nozīmīgu saikni uzrādīja arī tehnostress (r = −0,588, p < 0,001) un AI/STARA uztvere (r = 0,378, p = 0,001). Integrētajam sociotehniskajam modelim izrādījās augstāka izzinošā spēja nekā atsevišķu jomu modeļiem (p < 0,001), tādējādi apstiprinot galveno hipotēzi. Pētījuma rezultāti tika izmantoti uz pierādījumiem balstītās izdegšanas novēršanas vadlīniju izstrādāšanā atbilstoši Plāno-Dari-Pārbaudi-Novērtē (angļu val.: Plan-Do-Check-Assess) ietvaram, kas atbilst starptautiskajiem arodveselības standartiem un Saūda Arābijas Vīzijas 2030 mērķim.
