2026. gada 5. novembrī plkst. 14.15 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Jelgavas ielā 1, 223. aud., LU Bioloģijas zinātņu nozares promocijas padomes atklātā sēdē Zanda Ozoliņa aizstāvēs promocijas darbu “Trematodes Alaria alata (Goeze, 1782) attīstības cikla izpēte dažādos parazīta saimniekos Latvijā” zinātnes doktora grāda (Ph. D.) iegūšanai dabaszinātnēs.

Darba vadītāja: 

  • Asoc. prof., Dr.biol. Gunita Deksne

Recenzenti:

  • Ph.D. Epp Moks (National Centre for Laboratory Research and Risk Assessment, Estonia)
  • Doc., Dr. med. Sniedze Laivacuma (Rīgas Stradiņa universitāte)
  • Asoc. prof., Dr.biol. Ainārs Auniņš (Latvijas Universitāte)

Darba kopsavilkums:

Trematode Alaria alata ir plaši izplatīta Eiropā, un tai raksturīgs sarežģīts heteroksēns attīstības cikls, kurā iesaistīti plēsēji kā definitīvie saimnieki, ūdens gliemeži kā pirmie starpsaimnieki, abinieki kā otrie starpsaimnieki, kā arī paratēniskie saimnieki, tostarp mežacūkas un citi zīdītāji. Kopš 2005. gada A. alata mezocerkāriji arvien biežāk tiek konstatēti mežacūku muskulatūrā Eiropā, pievēršot uzmanību šī parazīta potenciālajam zoonotiskajam riskam, kas saistīts ar medījuma gaļas patēriņu. Šī darba mērķis bija izpētīt A. alata dzīves ciklu, analizēt tā sastopamību dažādās saimnieku grupās, izvērtēt faktorus, kas ietekmē olu un miracīdiju attīstību un izdzīvošanu, kā arī novērtēt zoonotisko risku, kas saistīts ar mežacūku gaļas patēriņu. Pētījums balstīts uz ilgtermiņa datiem (2004–2026) un ir līdz šim visaptverošākais A. alata pētījums Latvijas savvaļas dzīvnieku populācijās. Darbā analizēti plēsēji, abinieki un mežacūkas, kā arī veikti eksperimentāli pētījumi par A. alata olu un miracīdiju attīstību un izdzīvošanu dažādos vides apstākļos. Rezultāti parāda, ka A. alata ir plaši izplatīta Latvijā, un augsta sastopamība plēsēju populācijās norāda uz aktīvu un stabilu parazīta apriti dabiskos apstākļos. Abinieki apstiprināti kā nozīmīgi otrie starpsaimnieki, un mezocerkāriji visbiežāk konstatēti varžu sugās, galvenokārt galvas reģionā un iekšējos orgānos. Eksperimentāli pierādīts, ka olu un miracīdiju attīstību būtiski ietekmē temperatūra, izžūšana un ūdens dinamika, kas veicina parazīta saglabāšanos mērenā klimatā. Neskatoties uz salīdzinoši augsto mezocerkāriju sastopamību mežacūku gaļā, novērtētā varbūtība cilvēkam saslimt ar alariozi ir zema. Pētījuma rezultāti sniedz jaunas atziņas par A. alata ekoloģiju, dzīves ciklu un zoonotisko potenciālu Ziemeļeiropā, kā arī veicina parazītu uzraudzības un riska novērtēšanas pilnveidošanu pārtikas drošības kontekstā. Pētījums veikts Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR”, Mikrobioloģijas un patoloģijas laboratorijā, Parazitoloģijas grupā (2015–2025).

   

Share